Paskaties, jums šovakar nav nepieciešams mans apstiprinājums, lai pārpludinātu savus plānus
Tomēr tā ir dīvainā lieta. Pat tad, kad mēs lūdzam kāda pārslu apstiprinājumu, mēs jau zinām atbildi, kuru mēs meklējam.
Tātad, kas ir šīs vainas pamatā? Vai mēs baidāmies tikt apzīmēti ar sliktu draugu? Vai mēs uztraucamies par FOMO, ko mēs iegūsim pēc fakta? Un, it īpaši, ja runa ir par dzimšanas dienas vakariņām, vai mēs tiešām esam tikai sajukumā, jo dziļi dziļi mēs baidāmies, ka viņi nometīs bumbu mūsu Nākamie lielie svētki? Roberta Cialdini's Ietekme: pārliecināšanas psiholoģija, Uzņēmējdarbības un psiholoģijas profesors iezīmē savstarpējas noteikumu kā iesakņojušos un bērnu pārliecību, ka viens dāsnuma akts ir jāatmaksā citam. Tātad, ja jūs kādam uzdāvināt dāvanu par viņu dzimšanas dienā, vai viņi nošauj to “Atvainojiet, iestrēdzis birojā!”Teksts jums atpakaļ uz jūsu? (Un uz a Sestdiena?)
Man nav idejas, bet šeit ir mana ņemšana. Tā vietā, lai meklētu validāciju par nevīžīgiem attaisnojumiem, kurus mēs izmantojam, lai attaisnotu mūsu mazāk par zelta zvaigzni cienīgu izturēšanos, mums pašas jānovērtē draudzības. Paskatieties uz to, kāpēc jūs nesekojat līdzi šiem plāniem-vai jūs tos patiesi pārāk satriecat, vai arī jūs tiešām tikai apgriežat sava pieaugušo sociālā loka taukus? Neviens nav obligāti ļauns, bet tā ir viena lieta patiesībā noteikt.
Pretējā gadījumā piederiet savām tiesībām pārslām tagad un tad mēs zinām pašaprūpes vērtību un ka neviens mūs nesaistīs par vēlmi veikt garīgu pārtraukumu, un saprotiet, ka tas, kas ir svarīgi. Vai arī dariet to, ko vēlaties, jums nav nepieciešama mana atļauja.
Gatavs pieliekties savam jomo? Lūk, kas notika, kad viens redaktors atcēla visus viņas plānus visai vasarai. Un šeit ir 22 mazi, bet vareni pašaprūpes akti, ko izmēģināt.
