Vēlētāju ID likumi ir diskriminējoši, un jauns pētījums to pierāda

Hajnal sacīja.

"[Šie likumi] ir salīdzinoši jauni, un tomēr tie jau ir ieviesti tik daudzās valstīs," saka Dr. Hajnal. "Turklāt pastāv ļoti liela jēga, ka tās ir vērstas uz rasu un etniskajām minoritātēm, bet ierobežotie pētījumi, kas līdz šim nav izdarīti."Viņš saka, ka šis pētījums rada ievērojamu progresu, jo" tas izmanto oficiālus vēlētāju aktivitātes datus un vienkāršu, bet sarežģītu pētījumu dizainu."

Krāpšana, kuru šie likumi it kā novērš, nebūt nav būtiska. Lojolas universitātes pētījumi atklāja, ka laikā no 2000. līdz 2014. gadam bija tikai 31 ticams apgalvojums, ka "kāds, iespējams, izlikās par kādu citu vēlēšanu iecirkņos, lai arī kā ID likums varētu labot."Un 2017. gada pētījumi par 2016. gada vispārējām vēlēšanām liecina, ka pētītajās jurisdikcijās no 23.Tiek lēsts, ka 5 miljoni balsu tikai 30 ir nodoti bezcitizēni.

Nākamais solis, lai risinātu vēlētāju ID likumus, ir tiesās, saka DR. Hajnal. Februārī Ziemeļkarolīnas Apelācijas tiesa bloķēja valsts jauno vēlētāju ID likumu stāties spēkā. Sākot ar 2014. gada maiju, vairāk nekā puse no valstīm, kuras pieņēma vēlētāju ID likumus. "Viņiem jāizlemj, vai likumus, kas nesamērīgi negatīvi ietekmē rasu minoritātes, joprojām var uzskatīt par konstitucionāliem," saka Hajnal.